Pārlekt uz galveno saturu
vaseckis.v@gmail.com +371 29558811

tc

Raksts žurnālā "Gun-fu". Autors Ķīnas filoloģijas zinātņu kandidāts Len Sjuguan      . 

Tai-czi cjuaņs - augstas klases gunfu, sastāvošs no ārējā darba (vai-gun) un iekšķīgā  darba (nei-gun, izpildāmus vienlaicīgi. Tos radījis meistars Čeņ Ventins no ciemata Čeņ-czja-go Ķīnas provincē He-naņ Veņ-sjaņ novadā, seno ķīniešu daosizma filosofiskās domas ietekmēts un pamatojoties uz tautiskajām kaujas mākslām, ieviešot czin-lo meridiānu teoriju no ķīniešu medicīnas, kā arī vadoties pēc veselības saglabāšanas un nostiprināšanas metoddēm un rekomendācijām. 

Tai-czi cjuaņa redzamā, ārējā darba daļa iekļauj sevī: kustību kompleksu (taolu), atsevišķas formas, kompleksu ar instrumentu, tuišou  brivās kaujas tehniku un papildus vingrinājumus gun-li attīstīšanai. Iekšējā darba daļa ir virzīta uz Ci, Czin un I norūdīšanu, potenciālo cilvēka iespēju atmodināšanu, jo sevišķi smadzeņu darbību, norūdoties ar Šeņu. Nei-gun un Vai-gun Šen un Siņ tai-czi cjuaņā ir viens vesels, savstarpēji iedarbojošs iņs un jans, kuri ir nosacīti atdalīti, bet tajā pat laikā nedalāmi. Nosacīti atdalot, tai-czi cjuaņā iekšējo darbu var apzīmēt kā iņ, bet ārējo  kā jan darbu. Bet principā, tā tomēr ir kopējā tai-czi funkcija. Tas tāpēc, ka dzīve ir vesels, vienots Sin un Šeņs. 

Pa cik šajā gun-fu stilā visur un vienmēr izpaužas klasiskā Ķīnas filosofija, un tai-czi ir šī gun-fu stila savienojošais pavediens, tad tas ieguva nosaukumu "tai-czi cjuaņs". 

Tai-czi cjuaņam ir vairāk, kā 500 gadu ilga vēsture. Ilgstošas attīstības un izplatīšanās procesā ir izveidojušās vairākas tai-czi cjuaņa skolas. To skaitā piecas galvenās ir Čen ši, Jan ši, U ši, U ši un Sjuņ ši.

Šo skolu izpildīšanas stils atšķiras, bet pamatlīnijas tomēr paliek vienotas. Tai-czi cjuaņa raksturīgā iezīme ir vienlaicīgs iekšējais un ārējais darbs. Katrā izpildāmā kustībā apvienots I(doma), Ci (enerģija) un Li (spēks). Viss slēpjas iekšējā darba-Nei gun un ārējo formu-Vai sin izzināšanā, praksē un pilnveidošanā. Visā kustību izpildīšanas procesā ir nepieciešams sasniegt Šeņ (gara) un Siņ (formas) vienotību, it visur ievērojot pieticību, pareizību, stabilitāti, mīkstumu. Kā piemēram, pieticīgā izteiksme, iztaisnotā poza, stabila elpošana un mīkstās kustības. Tās ir visu tai-czi cjuaņ skolu kopīgās pazīmes. Lai parādītu augstākminētās pamatīpatnības, ar tai-czi cjuaņu nodarbojošiem cilvēkiem jābūt mierīgā gara stāvoklī, pie kam tiek prasīts visu ķermeņa daļu pilnīgs atslābums un visu muskuļu atslābināšana, mugurkaula izstiepšana, augšējās ķermeņa daļas saglabājot iztaisnotā stāvoklī, izvērst krūti, nolaist vēderu, un, kad ķermenis un gars atrodas pareizā, mierīgā stāvoklī un visa uzmanība tiek vērsta uz iekšu, pilnībā aptverot visu ķermen , tad tiek izpildītas mīkstas, apjomīgas kustības pa loku. Šādas kustības, tāpat, kā ci-guns, veicina ci veidošanos cirkulāciju asinīs, veicina mikro asinsriti, regulē elpošanas sistēmu, gremošanas un nervu sistēmu. Tai-czi cjuaņ nodarbības tiek sevšķi rekomendētas fiziski vājiem cilvēkiem un reabilitācijai pēc slimošanas. 

Lielākā daļa gun-fu stilu Ķīnā nodarbojas gan ar ārējo, gan ar iekšējo darbu, t.i. bez ārējā darba - vai-guņ nepieciešams pilnveidot arī nei-guņu, lai veicinātu gun-li nostiprināšanu. Tā ir viena no Ķīnas tradicionālo gun-fu stilu īpatnībām. Bet tai-czi cjuaņā viena no galvenajām īpatnībām nejo-gun  pilnveidošanā ir vienlaicīgā nei-gun un vai-gun izpildē. 

Konkrēti runājot, tas nozīmē izzināt, pielietot un pilnveidot czin, ci un šeņ tai-czi cjuaņ kompleksa vairāku simtu kustībās. Vai arī otrādi, vairāku simtu kustību tai-czi cjuaņ kompleksa izpildījums ir nei-guņ pilnveidošanas prakses un izzināšanas procesa ārējās izpausmes. Var teikt, ka nei-guna un vai-guna izzināšana, pielietošana un pilnveidošana tai-czi cjuaņā ir nedalāmi un tiek uzskatīti par vienotu veselumu.

Tāpat, kā citi tradicionālie gun-fu stili un veselības saglabāšanas un stiprināšanas metodikas daosizmā, galvenais nei-guna saturs tai-czi cjuaņā - ir izzināšana un czin, ci un šeņ. Nei-gun un vai-gun apvienojošā metode pētot, praktizējot un pilnveidojot 11 ziemas, ci un šeņ iespējams sasniegt fizisko un garīgo veselību un pilnveidot kaujas mākslu.Tāpēc, lai pareizi nodarbotos ar nei-gun, ir nepieciešams izprast, ko nozīmē czin, ci un šeņ, kā arī to sakarības:

Czin: Czin  tā ir dziedzeru iekšēja sekrēcija, it sevišķi dzimumdziedzeru, t.i. hormoni. Šie hormoni iekļūst kapilāros, kuri aptver dziedzerus un pavada asinsriti (līdz visām cilvēka ķermeņa vietām), lai veicinātu un regulētu augšanu, fizisko attīstību, vielmaiņu un orgānu darbību. Pēc daosizma teorijas "norūdot czin, pārvērš par ci",  czin iespējams pārvērst par čžen-ci, cirkulējošu pa visu ķermeni pa czn-po meridiāniem, piepildot visu ķermeni, uzturot un nostiprinot cilvēka dzīvības spēku. Šī hormona pārmērīgs daudzums vai iztrūkums var radīt dažādas slimības. Tāpēc czin sauc par "nepieciešamu dzīves elementu". 

Ci: saukts čžeņ-ci, nei-ci. Tā ir cilvēka ķermenim un tā iekšējiem orgāniem raksturīga fizioloģiska funkcija. Piemēram, kuņģa ci ir kuņģa dremošanas funkcija. Vei-ci - ir epidermas aizsardzības funkcija. Nodarbojoties ar cigun, domas trenēšanas rezultātā var regulēt un kontrolēt šīs cilvēka ķermenim piemītošās fizioloģiskās funkcijas. Ar to arī ir attīstīta sava veida enerģija. Tādēļ ci norūdīšana - tās ir potenciālas funkcijas, kuras ar domas regulēšanu un kontroli aktivizē visu iekšējo orgānu un visu ķermeņa daļu darbību.

Šeņ: Šeņ - tā ir domu un apziņas darbība, ieskaitot cilvēka gribu un tā morālās vērtības. Šeņ norūdīšana - tā ir augstu domu audzināšana un ētisku rakstura īpašību ieaudzināšana, t.i. ilgstoša treninga un pilnveidošanās process noved pie dzīves jēgas sapratnes un pakāpeniskas cilvēka un dabas (debesis) vienotības kalngalu sasniegšanas. 

Czin, ci, šeņ - tie ir paši galvenie jēdzieni tai-czi cjuaņa iekšējā darbā (nei-gun). Tie ir viens vienots veselums. Czin, ci un šeņ norūdīšana - citiem vārdiem sakot, ir ķermeņa un prāta trenings ar mērķi sasniegt fizisko un garīgo veselību. Šo triju vidū (czin, ci, šeņ) czin ir galvenais. No czin norūdīšanas rodas ci, bet šeņ norūdīšanas vispār ir virsbūve. Ja nav czin, (fiziskais) spēks ar būt arī nepietiekams, un tad visi cilvēka organisma fizioloģiskie spēki nevar pietiekami labi pildīt savus lomu, kā rezultātā veselīgs ķermenis nav iespējams. Un kā gan var būt veselīga dzīve bez veselīga ķermeņa? Veselīguma standartam jābūt: spēkpilnam, ar skaidru prātu, piepaceltu noskaņojumu, gara spirgtums. Konkrēta nei-gun prakses un pilnveidošanas metode tai-czi cjuaņā - tas ir "Ci nolaižas daņ-tjaņā un saplūst ar tā iekšējo rotāciju". Nodarbojoties ar tai-czi cjuaņu, sākumā pilnībā jāiepazīstas ar "daņ-tjaņ" apgabala lomas nozīmību. "Daņ-tjaņ" ir lauks un krustu iekšējais saturs (krustu gredzens), dzimumdziedzeru koncentrēšanās apvidū. Kā sēklas pūslīšu dziedzeri, prostatas, olnīcu un citi dzimumdziedzeri. Tai-czi cjuaņs uzskata, ka iekšējo orgānu sekrēcijas izdalījumi ir vieni no galvenajiem faktoriem dzīves spēku nostiprināšanā. Šo dzimumfunkciju nostiprināšana var tikt nodrošināta ar visiem pašam cilvēkam nepieciešamiem dzimumhormoniem. Šie dzimumhormoni ir galvenie augšanu un visu cilvēka ekšējo orgānu  attīstību veicinošie elementi. Pie kam ilgstoši tiek uzturēts to normāls stāvoklis un dzīves ilgums. Izmantojot ci metodi, nolaižas daņ-tjaņā un saplūst ar tā iekšējo rotāciju - galvenais ir nodarbināt daņ-tjaņ apvidu. Katra kustība vada jostasvietu, kur atrodas daņ-tjaņs, lai stiprinātu dzimumdziedzeru funkciju , palielinātu iekšējo sekrēciju (dzimumhormonu), kultivētu čžeņ-czi un sasniegtu atbrīvošanos no slimībām, nostiprinātu veselību un sasniegtu ilggadību. 

Ci nolaižas daņ-tjaņā un saplūst ar viņa iekšējo rotāciju, vienkāršāk runājot, tas nozīmē, ka pie atgriezeniskās elpošanas uzmanība jākoncentrē uz daņ-tjaņu, nodarbojoties ar kompleksu, tuj-šou vai citiem vingrinājumiem, ir jāregulē "daņ-tjaņa iekšējo rotāciju" ar konkrētu kustību palīdzību.  Vēlāk, pakāpeniski paaugstinot savu meistarību, ir jāsasniedz "iekšējā daņ-tjaņa kustības"  atbilstību ārējām kustībām. Jāpanāk, lai katra kustība atbilstu domai, un bez iekšējās kustības nebūtu arī ārējās kustības. Pamatojoties uz to, var iet tālāk, kamēr tiek sasniegts tāds moments, kad katra kustība ir nei-guna un vai-guna savienojums, kā arī i (apziņas, domas), ci (elpošanas) un li (spēka) savienība. Šajā stadijā vairs nav iespējams noteikt, kas bijis pirmais - doma vai kustība. Kad tas ir sasniegts, tad kompleksa treniņš vai tui-šou īstenībā kļūst par vingrinājumu, kur savāc un izlaiž  i, ci un li. Ilglaicīgu treniņu laikā un i, ci un li pilnveidošanas procesā, pēc personīgās pieredzes, pakāpeniski var izzināt nei-gun un vai-gun savienojum, kā arī izprast saikni starp savu ķermeni un ārējo pasauli. Šajā sakarā turpmāk var sasniegt sevis un ārējās pasaules aizmirstības stāvokli un tādā veidā apjaust dzīves patiesību.        


Sasniedzot nei-gun un vai-gun vienotību, kad katra kustība ir šo abu savienojums, tad dzimst vienkāršs un lokans spēks. Šis spēks saucas par tai-czi spēku. Ja skatās tikai no kaujas mākslas viedokļa, tad varētu teikt, ka ilgtermiņa nodarbības ar kompleksu un citiem vingrinājumiem ir paredzētas tieši šī spēka iegūšanai un palielināšanai. Vārds "Tai-czi" var tulkot, kā "Lielā robeža". Tai-czi spēks - tas ir visspēcīgākais, ko izlaiž cilvēks.No tā izriet, ka tai-czi cjuaņā ne tikai nav kustību bez spēka, bet tai-czi cjuaņs speciāli pēta, kā pareizi pielieot spēku, tas tiecas uz spēku. Un atslābums ir tieši tāpēc, lai izlaistu vēl spēcīgāku spēku. 

Tai-czi spēks parādās pēc ilgtermiņa nodarbībām un to var nosaukt par ar tai-czi cjuaņu nodarbojošos  gun-li (nastrādājošais spēks).Apzināta spēka pielietošana ir tehnika. 

Spēka un tehnikas apvienojums tiek izpausts kā spēcīgums, saucas par gun-li. Gun-li ir visu paņēmienu pamatā. Bez gun-li atbalsta paņēmieni kļūst nereāli. Tādēļ, nodarbojoties ar tai-czi, nevajag tiekties pēc īpašiem un oriģināliem paņēmieniem, bet vajadzētu tiekties pēc gun-li palielināšanas un attīstības. Tai-czi spēka audzināšana un gun-li attīstīšana galvenokārt ir atkarīga no kompleksa (tao-lu) nodarbību kvalitātes un daudzuma. Varētu pat teikt, ka šis komplekss ir visu tai-czi cjuaņa vingrinājumu pamatā. Tas tāpēc, ka kompleksa saturs ir ārkārtīgi bagātīgs. Tas iekļauj sevī lielu daudzumu dažādu treniņu faktoru visa ķermeņa kvalitātes trenēšanā, kā spēku, izturību, veiklību, tempu un atslābumu, mīkstumu , darbu ar daņ-tjaņu (daņ-gun), domas spēku, tehniku un daudz citu treniņu aspektu, un šo treniņu saturu nevar aizvietot ar citiem vingrinājumu veidiem. Tādēļ nodarbības ar tao-lu kompleksu ir visa ķermeņa treniņa un pilnveidošanāsc process, kā arī tas ir gun-li palielināšanas process. Bez tao-lu ir arī citas metodes gun-li palielināšnai un attītīšanai. Kā piemēram, atsevišķi vingrinājumi, stājas, vingrinājumi ar instrumentiem un citi. Nodarbojoties ar šiem vingrinājumiem, vienmēr jāpievērš uzmanība iekšējā darba nei-gun un ņejo-gun vienotībai ar vai-gunu. Vēlreiz atkārtoju, ka nejo-gun un vai-gun ir savstarpēji saistīti, ar tiem tiek strādāts vienlaikus. Lūk, kur ir tai-czi cjuaņ un Ķīnas kaujas mākslas iekšējās skolas īpatnība vispār. Len Sjuguan. 

Len Sjuguan

Len SjuguanLatvijas ušu asociācijas "TUNBEI" dibinātajs,Ķīnas filoloģijas zinātņu kandidāts Len Sjuguan                                                       Lasīt vairāk

Kontakti

vaseckis.v@gmail.com

+371 29558811

Par mums

Taiczicjuaņ nodarbības palīdzēs saglabāt ķermeņa lokanību un mobilitāti, nodrošinot vienmērīguslodzi uz visu ķermeni. Lasīt vairāk