Šodien diez vai ir nepieciešamība pārliecināt kādu par to, ka mērena fiziska slodze ir lietderīga veselībai. Daudzi zina un par to, ka mūsu psihe izrāda būtisku iespaidu uz mūsu kopēju stāvokli, to skaitā arī fizisko. Ir plaši zināmi apgalvojumi, ka pareiza elpošana, prasme atslabinat savējo ķermeni un psihi ir atveseļošanas un atšķirīgu profilakses slimibu pietiekami jaudīgs faktors. Bez tam, pēdējā laikā saņēma atzinību seno austrumu koncepcijas, kas apgalvo, ka katrs cilvēks rodas pasaulē ar dzīves enerģijas noteiktu krājumu, un no tā, kā viņš tērē un papildina šo krājumu savējās dzīves laikā, ir atkarīgs veselības stāvoklis un aktīvs fiziska un radoša ilggadība. Un kaut arī novecošana -- tas ir neizbēgams process, cilvēka spēkos pagarināt savējo aktivitāti uz gariem gadiem. Mūsdienīgā pasaulē eksistē daudz sistēmu veselības atbalstam un radošās ilggadības, no džoginga un aerobikas līdz jogai un un cīņas mākslam. Protams, dzīvē nav universālu recepšu, un katrs cilvēks ir brīvs izvēlēties sev tas, kas piestāv viņam noteiktu spēkā individuālu īpatnību, taču katrs cilvēks neatkartojams un unikāls.Viena no pietiekami zināmam vingrošanas sistēmam populāra ķīniska taiczicuaņ kurā salieti kopa un neeksistē viens bez cita, atveseļošanas, garīgi-filozofiska un cīņas prakses aspekti. No pulkstens pieciem-sešiem no rīta parkos un krastmals visi, bez izņēmuma, pilsētu un apdzīvotu viet Ķīnā var satikt simtus ļaužu, nodarbojošies taiczicuaņ. Nodarbojošos taiczicuaņ skaits Ķīnā satriec: tikai pa oficiāliem datiem, to skaits aptuveni sasniedz divsimt miljoni cilveku. Tam nemaza pakāpē, sekmē racionāla treniņu sistēma, kas ļauj sākt nodarbibas jebkādā vecumā, neatkarīgi no fiziskas formas un veselības stāvokļa (dabiski, hronisku saslimšanu gadījumā un padzīvojušajā vecumā ieteicams iepriekšējs konsultēties ar ārstu). Tā kā taiczicuaņ praksei ieteicams būt noteikta iekšēja pieredze, kas atnāk tikai ar gadiem, tad vecums ne tikai nav traucējums priekš taiczicuaņ nodarbibas sākumam, bet kalpo par gandrīz vai svarīgs blakus faktors.
Taiczicuaņ nodarbju pamatmērķis ir veselības atbalsts, slimību novēršana un ilggadības iegūšana, kā arī bāzisku pašaizsardzibas iemaņu iegāde.
Taiczicuaņ vingrošanas ātru izplatīšanu sekmēja daži faktori. Galvenais no tiem, droši vien, tas, ka taiczicuaņ prakse palīdz mierināt prātu un atslābināt ķermeni, šīs prasmes vitāli nepieciešami tagadējā stresu laikā.
Cits faktors -- diezgan negaidīts. Tā kā šaujamierocis kļuva efektīvs un viegli pieejams, taiczicuaņ kļuva mazāk svarīgs, nekā agrāk, ka pašaizsardzības līdzeklis, un daudzi meistari saka viscaur dalīties ar taiczicuaņ noslēpumiem ar plašu publiku.
Un trešais faktors -- vingrošanas efektivitāte kā atveseļošanas un ārstēšanas metodes dažu saslimšanu. Diemžēl, tieši tas aizraušanās ar atveseļošanas aspektiem sekmē to, ka ļaudis pārstāja interesēties ar taiczicuaņ teorijas dziļumiem.
Apgūt teoriju un praksi dziļā līmenī pieprasa laiku un pūles, bet katrs, kas praktizē taiczicuaņ kaut vai dažus gadus, saprot -- tie nav vienkārši vingrinājumi relaksācijai un mierināšanai, bet arī sarežģītā un augsta māksla. Lēnas meditatīvas taiczicuaņ kustības dod praktizējošam dziļa prieka un iekšēja apmierinājuma jūtas. Tas notiek tāpēc, ka taiczicuaņ ir vijīgs, daiļš un izsmalcināts ne tikai ārīgi, bet arī iekšēi. Praktizējošais var sajust savējā ķermenī ci cirkulāciju un sasniegt meditatīva prāta mieru. Ci cirkulācija uzlabo veselību un var atvest pie apskaidrības. Kad praktizējošais taiczicuaņ izstrādā sev daudz ci un kontrolē tās cirkulāciju, viņš var izmantot ci nepieciešamas situācijās pat pašaizsardzibai. Divkaujā taiczicuaņ piedāva pavisam citus principus, ne ka citi cīņas stili, kas ir orientēti uz muskuļu spēka pielietojumu. Taiczicuaņ izmanto mīkstu pret cietu un vāju pret spēcīgu. Bet tā kā cīņas taiczitcuaņ teorija ir daudz dziļāka, nekā citu cīņas mākslu teorija, viņu un daudz grūtāk iemācities, un tam ir nepieciešams skolotajs. Pieredzējušā meistara pareizā vadība var ietaupīt jums besjedzigas daudz gadu nodarbibas.