马氏通备武艺 Mashi Tongbei Wuyi

"Tunbei" - tas ir UŠU stila, kādas skolas nosaukums, kuru Ma Fentu dibināja 1910. gadā. Vienlaicīgi viņš izveidoja pirmo ķīniešu Ušu piekritēju biedrību. Tajā pašā laikā Ma Funtu noformulēja pašu jēdzienu - "Tunbei".
"Tunbei" - tas ir saīsināts Konfūcija izteiciena apzīmējums:

"Godprātīgam cilvēkam, kas nodarbojās ar zinātnēm, noteikti ir jāpārvalda arī cīņas māksla; un otrādi cilvēkam, kurš nodarbojas ar cīņas mākslu ir jābūt izglītotam cilvēkam".

No šī izteiciena rodas vārdu salikums "Tunbei" ( 2 herioglifi no izteiciena), jebkurš izglītots ķīnietis, izlasot šos herioglifus, kas apzīmē jēdzienu "Tunbei" - atcerēsies šo Konfūcija izteicienu.

Stila dzimšanas vēsture pazūd gadsimtu dziļumos. Vēsturiskie avoti liecina par to, ka Ciņu dinastijas valdības laikā 1644.g. (XVII-XIX) eksistēja augtākās skolas, akadēmijas, kur kopā ar civilo zinātņu mācībām, obligāta bija arī cīņas mākslas iemaņu apgūšana. Šajā periodā slavenie skolotāji Jan Li praktizēja un jau mācīja Ušu sistēmu, kura vēlāk izveidojās kā Tunbei stils. XIX g.s. beigās slavenie Ušu meistari un kara oficieri Li Junbiau, Huang Linepao, praktizējot šo stilu, jau sāka to saukt par Tunbei - sākumā tikai mācekļu lokā. Tā pamatā ir cīņas mākslas un civilo zinātņu apvienojums (Ķīnā tradicionāli kā civilās zinātnes tiek apgūtas: filosofija, vēsture, medicīna un māksla).

Vēlāk, Tunbei stila tradīcijas turpināja un attīstīja Huang Linviao māceklis - Ma Fentu (dzimis 1888.g.). Viņš absolvēja Pedagoģijas institūtu, kurš bija pirmo pēc Eiropas izglītības sistēmas izveidoto Ķīnas augstāko mācību iestāžu paaudzes vidū. Un tieši Ma Fentu ieviesa jēdzienu Tunbei, kā Ušu stila skolas nosaukumu.

Visu savu dzīvi Ma Fentu attīstīja, sistematizēja un popularizēja Ušu, kā īstu cīņas mākslu, kas ir izturējusi laika pārbaudījumus.
Pateicoties Ma Fentu darbībai - Tunbei saglabāja "savu seju" tradicionālajā Ušu Ķīnā, un ieņem pienācīgu vietu līdz šim brīdim. Tunbei skola starp galvenajām izvirza sekojošas prasības:

1. Attīstīt un pilnveidot seno tradīciju, savienojot to ar mūsdienīgumu;
2. Apvienot fizisko sagatavotību, cīņas iemaņu attīstīšanu un iekšējā gara, godprātības pilnveidošanas mācībām.