Dziļās sērās paziņojam un izsakam dziļu līdzjūtību sakarā ar slavenā taiczicjuaņ meistara Ma Huna nāvi. Slavenais mūslaiku Ķīnas taiczicjuaņ meistars mira 22.decembrī (20013) ziemas saulgriežos.

 

 

Īsa Ma Huna biogrāfija.
 

Ma Huns (1927-2013) ar citu vārdu Go Juikuņs dzimis apmetnē Motoučžeņ Šeņžou apkaimē Hebei provincē. Viņš bija Čeņ ģimenes taiczicjuaņ pēctecis vienpadsmitajā paaudzē. Ma Huns bija biedrības priekšsēdētājs, kas pētīja Čeņ ģimenes taiczicjuaņu Šiczjačzuanas pilsētā, kā arī bija priekšnieka vietnieks ušu pētījumos Šiczjačžuanas pilsētā un sekretāra vietnieks apvienotā starptautiskā konferencē taiczicjuaņā Vensjanā Henaņas provincē. 1994.gadā starptautiskajā taiczicjuaņ konferencē viņš tika nosaukts par vienu no trīspadsmitiem visslavenākajiem taiczicjuaņ meistariem mūsdienu Ķīnā. 

Pēc universitātes pabeigšanas 1948.gadā Ma Huns ilgus gadus veltīja sevi pasniedzēja, redaktora un rakstnieka darbam. Pārpūles dēļ stipri cieta veselība, un 1962.gadā pēc ārsta rekomendācijas ārstnieciskos nolūkos viņš griezās pie taiczicjaņ izpētes. pēc dažiem gadiem visas slimības izbeidzās, veselība nostiprinājās un cīņas māksla pavirzījās uz priekšu. Pacik efekts no nodarbībām pārspēja visu iespējamo, Ma Hunam radās pastiprināta interese par taiczicjuaņu. 1972.gadā Pekinā viņš paprasījās būt par mācekli taiczicjuaņ skolas Čeņ ģimenes virsvadītājam (astoņpadsmit Čeņ paaudžu pārstāvim, desmitajam Čeņ ģimenes taiczicjuaņ mantiniekam), pie Čeņ Čžaokuja un praktiski visu sevi veltīja uzstājīgai Čeņ ģimenes taiczicjuaņ izpētei un kļuva par uzticīgu tās sekotāju. Ma Huns trīs reizes apmeklēja Pekinu, divas reizes pavadīja skolotāju Henaņā, trīs reizes uzaicināja to pie sevis uz Šiczjačžuanu, ar mērķi tur paviesoties un pasniegt taiczicjuaņu. Deviņu gadu garumā vīņš sekoja skolotājam un pētīja tā mākslu, sevišķu vērību pievēršot tadicionālajiem, no paaudzes uz paaudzi nododamo Čeņ ģimenē teorētiskajam un praktiskajam noslēpumiem. Vienlaikus Ma Huns padziļināti pētīja fizioloģiju un mākslu, psiholoģiju, biomehāniku, tradicionālo ķīniešu medicīnu, kara zinātnes, iczinistiku, saistot taiczicjuaņu ar daudzām mūsdienu zināšanām par cilvēka dzīvi, un visa tā rezultātā guvis lielus panākumus. 

Ma Huns daudzas reizes ir ņēmis dalību visķīnas sacensībās un biedriskās tikšanās un visur ieguva izcilus rezultātus. 1982.gadā viņš bija iniciators un "Čeņ ģimenes taiczicjuaņ izpētes biedrības" dibinātājs, organizēja periodiskā izdevuma "Čeņ ģimenes taiczicjuaņ pētījumi" iznākšanu, dibināja vairāk, kā 80 bāzes tradicionālā taiczicjuaņa pētīšanai 22 Ķīnas provincēs un autonomajos apgabalos. Ma Hunam ir mācekļi visā Ķīnā, 30 provincēs, pilsētās, autonomajos rajonos, Honkongā, Viņš tika aicināts lasīt lekcijas un pasniegt taiczicjuaņu ASV, Malaizijā, Itālijā, Kanādā, Singapūrā. Viņš publicēja desmitiem rakstu dzimtajā valstī un ārzemju periodikā ar mērķi popularizēt taiczicjuaņu. 
Pamatojoties uz lielo pierakstu skaitu, kuri tika veikti, apmācoties pie Čeņ Čžaokuja, un uz savu ilggadīgo pieredzi, viņš uzrakstīja grāmatas "Čeņ ģimenes taiczicjuaņ prakse un formu antoloģija", "Čeņ ģimenes taiczicjuaņ kaujas pielietojums", "Čeņ ģimenes taiczicjuaņ teorētisko principu būtības atklāšana", kā arī izlaida vairākus videomateriālus videokasetēs un CD diskos. Dodoties pelnītā atpūtā no darba Ķīnas Tautas Politiskajā Konsultatīvajā Komitejā Šiczjačžuanas pilsētā 1988.gadā viņš visu sevi veltīja Čeņ ģimenes tradicionālā taiczicjuaņ mantojuma izpētei un izplatībai. Viņš sniedza ļoti lielu ieguldījumu šīs unikālās mākslas izplatīšanā par labu viem cilvēkiem.