“Stāvēšana kā stabs” ņem sākumu senajā sistēmā dačeņcjuaņ. Dalās divos virzienos: “stāvēšana kā stabs kopjot dzīvi” un “kaujas stabs”. Zemāk tiek aprakstīts pirmais variants. “Stāvēšana kā stabs” – ārstnieciska, atveseļojoša un nostiprinoša metodika, kas balstās uz dziļām saknēm koka augšanas un attīstības likumsakarībām. Tā neprasa ne speciālas telpas, arī nekādu aprīkojumu. Nodarboties var jebkurā laikā un vietā. Šim virzienam raksturīga vienkāršība, īsā laikā sasniedzamā efektivitāte, kas ir sevišķi augsta tādu hronisku slimību ārstēšanā, kā neirastēnija, gastrīts, kolīts, sirds koronārā saslimšana, kā arī pie vājas miesasbūves, aukstām ekstremitātēm utt.

Taiczicjuaņs kluva populārs Ķīnā vairāk, kā trīs simtus gadu atpakaļ Cin dinastijas sākumā. Par šī kaujas mākslas veida rašanās laiku tiek uzskatīti 1668.-tie gadi un par tā radītāju - Čeņ Vantiņu, kurš dzimis Čeņczjagou ciemā Henaņas provincē, cīnītājs, kurš vadīja tautas pretošanās vienības, aizstāvot Veņ apgabalu trīs gadus pirms Min dinastijas krišanas (1644). Pēc Min dinastijas krišanas Čeņ Vantins, daosizma iespaidots, kļuva par vientuļnieku.

Tai-czi cjuaņs - augstas klases gunfu, sastāvošs no ārējā darba (vai-gun) un iekšķīgā darba (nei-gun, izpildāmus vienlaicīgi. Tos radījis meistars Čeņ Ventins no ciemata Čeņ-czja-go Ķīnas provincē He-naņ Veņ-sjaņ novadā, seno ķīniešu daosizma filosofiskās domas ietekmēts un pamatojoties uz tautiskajām kaujas mākslām, ieviešot czin-lo meridiānu teoriju no ķīniešu medicīnas, kā arī vadoties pēc veselības saglabāšanas un nostiprināšanas metoddēm un rekomendācijām.

Iespēja realizēt taiczicjuaņa trīs pamatfunkcijas - atveseļojošā, sporta (kaujas) un estētiskā - pirmām kārtām atkarīga no standarta pamatkustību un pozu noslīpējuma. Populārs taiczi meistars un teorētiķis Čeņ Piņsaņs, būdams Čeņ dzimtas sešpadsmitās paaudzes pārstāvis uzskata, ka meistarība atnāk, tikai regulāri atkārtojot kompleksus. Čeņ skolas pamatlicējs - Čeņ Fake katru dienu līgz 30 reizēm pildīja kompleksus.

"Taiczicjuaņ", būdams ķīniešu kultūras mantojums, auzaudzināts uz tiem pašiem principiem, kā senās ķīniešu medicīnas teorija, būdams viens no slimību profilakses, saslimšanu ārstēšanas, pēcslimības atlabšanas un reabilitācijas realizācijas mehānismiem pēcslimības periodā, iedarbojoties uz enerģētiskajiem meridiāniem un kolaterālēm uz specifisko kustību izpildes rēķina un īpašā CNS stāvokļa, kas pamatojas uz specifisku ķermeņa un vingrotāja organisma psihofizisko sagatavotību, ko nedod citas zināmās eiropas zemju fiziskās sagatavošanas sistēmas.

Stumjošās rokas radušās no Taiczicjuaņ treniņu sistēmas, un tagad tiek izmantotas arī citās ķīniešu kaujas mākslās, kā Icjuaņ, Siņjicjuaņ, Baguačžan (ar dažām izmaiņām) kā treniņu vingrinājumi prasmju pilnveidošanā. Kā mēs varētu uzlabot savu meistarību stumjošajās rokās? Eksistē vairāki paņēmieni tā sasniegšanai. Viens no viņiem - atbrīvoties no muļķīgām kļūdām, kuras mēs bieži darām, praktizējot stumjošajās rokās. Tieši tam galvenokārt ir veltīts šis raksts.

Mūsdienu cilvēks dzīvo "no stresa uz stresu" ritmā, un acīmredzams, ka tādēļ veselība netiek nostiprināta. Bet kas gan var būt svarīgāks? Ne kurš katrs savlaicīgi apjauš veselīga ķermeņa īsteno vērtību. Kamēr vēl nav par vēlu, laiks pielikt pūles un sākt nodarboties ar sevi...

Meistars, kad jūs sākāt pasniegt taiczicjuaņ? Pašlaik padomāšu. ne agrāk, kā septiņdesmit sestaja. Tāpēc ka līdz tam es vēl nepasniedzu. Galvenais man tad bija apmācība pie mana skolotāja. Man likās tad, ka materiālu neizmērojami ir vairāk, nekā iespējams apjēgt. Taiczicjuaņ dziļdziļa mācība. Es vienmēr jutu, kas ir vajadzīgs vēl daudz kam iemācīties. Arī tagad sajūtu sevi ka skolnieku ( smejas). Līdz šim paaugstinu savējo līmeni, augšanai.

Diženas robežas zīme pārskatāmi pauž daudz idejas no "Pārmaiņu grāmatas", tādēļ to sauc par "Pārmaiņu karti".Vis biežāk attēlo melnbalta apļa veidā, kuru sadala uz pusēm viļņaina līnija. Šis attēls atgādina zivis, kas kož viena otrai astē. Pēc pirmā acu uzmetiena Diženas robežas zīme ir ļoti vienkārša, bet patiesībā tajā ir ielikta milzīga jēga. Tikai dažas līnijas un figūras, tikai divas krāsas, bet tajās ir atspoguļoti visi pasaules likumi.

Ma Huns ir viens no slavenajiem Čeņ stila meistariem. Dzīvo pilsētā Šiczjačžuanā netālu no Pekinas, bet bieži vada kursus kādās ārzemēs. Mums neizdevās viņu sastapt mājās. Tālāk izklāstītais viņa teksts žurnāla "Tautas atbrīvošanās armija" redakcijā no 1999.gada 15.maija desmit mācību grupu noslēguma sapulcē Pekinā tika pasniegts bagātīgā valodā, kur daudzi vārdi nav atrodami vārdnīcās, tādēļ tulkojumā iespējamas dažas neprecizitātes.