Neliels ciemats Guansi-Dong, noslēpies dziļi Tjaņčžu kalnos, nu ir kļuvis pasaulslavens ar to, ka tā iedzīvotājiem piemīt visai neparastas spējas. Acīnredzot, ka katrs šī patstāvīgā ciemata iedzīvotājs ir īsts kaujas mākslu eksperts. 

Nelielajā Guansi Dong ciematā dzīvojošie cilvēki lepojas ar to, ka izvairās no ārpasaules ietekmes par labu vietējām tradīcijām. Bez zemkopības, katrs šī ciemata iedzīvotājs nodarbojas ar kung-fu, pie kam katrs demonstrē pilnīgi atšķirīgus šis senās ķīniešu kaujas mākslas stilus. Viņi pielieto dažādus ieroču veidus, ieskaitot kokus, dakšas, un protams, arī paša dūres.
Ciemata fotogrāfijas, kurās var saskatīt dažas dziļā mežā izvietotās būdas, nu ir kļuvušas ļoti populāras ķīniešu sociālajos tīklos un ar laiku par unikālo ciematu uzrakstīja arī pasaulslavenās ziņu aģentūras. Starp citu runājot, tad nodarboties ar kung-fu var pilnīgi visi šī ciemata iedzīvotāji, kā patstāvīgi, tā arī ar kaimiņiem.
Nav precīzas informācijas par šīs tradīcijas rašanās vēsturi, bet vietējiem iedzīvotājiem tomēr ir divas teorijas. Saskaņā ar pirmo teoriju, gan iedzīvotāji, gan to lopi ļoti cieta no plēsīgajiem zvēriem. Tad arī tika nolemts apmācīt no katras ģimenes spēcīgus jauniešus kaujas mākslām. Šie jaunieši sāka imitēt pūķu, čūsku, tīģeru un leopardu kustības, un vēlāk arī nodeva savas zināšanas pārējiem ģimenes locekļiem. Katra ģimene pārvaldīja savu stilu, kā rezultātā izveidojās atsevišķi kung-fu veidi.
Pēc otrās teorijas tikko iemitinājušās gimenes bieži tikušas kaimiņu izlaupītas. Tad tie uzaicinājuši dažus kaujas mākslu ekspertus (konkrēti kung-fu), lai iemācītos pašaizsardzību. Viņi apguva jaunās iemaņas, kuras ātri vien apguva arī pārējie ciemata iedzīvotāji. Tieši šī versija ar nelielām variācijām atkārto pirmo versiju, kurā pamatideja ir aizsardzība no ārēja apdraudējuma.

Neviens precīzi nezina, kā Guansi Dong ciematā radās kung-fu māksla, bet viens ir vispārzināma patiesība - vairāk, kā 123 ģimeņu saimniecībās ik dienu praktizē šo seno kaujas mākslu.
Neliels ciemats Guansi-Dong, noslēpies dziļi Tjaņčžu kalnos, nu ir kļuvis pasaulslavens ar to, ka tā iedzīvotājiem piemīt visai neparastas spējas. Acīnredzot, ka katrs šī patstāvīgā ciemata iedzīvotājs ir īsts kaujas mākslu eksperts. 
Nelielajā Guansi Dong ciematā dzīvojošie cilvēki lepojas ar to, ka izvairās no ārpasaules ietekmes par labu vietējām tradīcijām. Bez zemkopības, katrs šī ciemata iedzīvotājs nodarbojas ar kung-fu, pie kam katrs demonstrē pilnīgi atšķirīgus šis senās ķīniešu kaujas mākslas stilus. Viņi pielieto dažādus ieroču veidus, ieskaitot kokus, dakšas, un protams, arī paša dūres.
Ciemata fotogrāfijas, kurās var saskatīt dažas dziļā mežā izvietotās būdas, nu ir kļuvušas ļoti populāras ķīniešu sociālajos tīklos un ar laiku par unikālo ciematu uzrakstīja arī pasaulslavenās ziņu aģentūras. Starp citu runājot, tad nodarboties ar kung-fu var pilnīgi visi šī ciemata iedzīvotāji, kā patstāvīgi, tā arī ar kaimiņiem.
Nav precīzas informācijas par šīs tradīcijas rašanās vēsturi, bet vietējiem iedzīvotājiem tomēr ir divas teorijas. Saskaņā ar pirmo teoriju, gan iedzīvotāji, gan to lopi ļoti cieta no plēsīgajiem zvēriem. Tad arī tika nolemts apmācīt no katras ģimenes spēcīgus jauniešus kaujas mākslām. Šie jaunieši sāka imitēt pūķu, čūsku, tīģeru un leopardu kustības, un vēlāk arī nodeva savas zināšanas pārējiem ģimenes locekļiem. Katra ģimene pārvaldīja savu stilu, kā rezultātā izveidojās atsevišķi kung-fu veidi.
Pēc otrās teorijas tikko iemitinājušās gimenes bieži tikušas kaimiņu izlaupītas. Tad tie uzaicinājuši dažus kaujas mākslu ekspertus (konkrēti kung-fu), lai iemācītos pašaizsardzību. Viņi apguva jaunās iemaņas, kuras ātri vien apguva arī pārējie ciemata iedzīvotāji. Tieši šī versija ar nelielām variācijām atkārto pirmo versiju, kurā pamatideja ir aizsardzība no ārēja apdraudējuma.
Neviens precīzi nezina, kā Guansi Dong ciematā radās kung-fu māksla, bet viens ir vispārzināma patiesība - vairāk, kā 123 ģimeņu saimniecībās ik dienu praktizē šo seno kaujas mākslu.