Taiczicjuaņ noslēpumi. Diženas robežas zīme

Ma Hun

Diženas robežas zīme pārskatāmi pauž daudz idejas no "Pārmaiņu grāmatas", tādēļ to sauc par "Pārmaiņu karti".Vis biežāk attēlo melnbalta apļa veidā, kuru sadala uz pusēm viļņaina līnija. Šis attēls atgādina zivis, kas kož viena otrai astē.

Leģenda vēstī, ka šo zīmi izdomāja leģendārais Fu Si 7 gadu tūkstošus atpakaļ (zīm. 1).

Pēc pirmā acu uzmetiena Diženas robežas zīme ir ļoti vienkārša, bet patiesībā tajā ir ielikta milzīga jēga. Tikai dažas līnijas un figūras, tikai divas krāsas, bet tajās ir atspoguļoti visi pasaules likumi. Tas ir ļoti ietilpīgs un sarežģīts simbols, tā ir atslēga daudziem vēl neatklātiem dzīves likumiem. Ķīniešu domātāji bieži vērsās pie šīs zīmes un, komentējot to, izklāstīja savas idejas. Ķīnas mediķi redzēja tajā cilvēka organisma noslēpumu atslēgu un apgalvoja, ka tā ir cilvēa organisma "shēma". Cigun meistari sauca Diženas robežas zīmi par" iekšējās tabletes izkausēšanas "shēmu.
Pie ši simbola vērsās arī gleznotāji, piemēram,pazīstamie gleznotāji Kučaņ un Huan Biņhun teica, ka šajā zīmē ir ietverti visi ķīniešu glezniecības noslēpumi. Taiczicjuaņ meistari pievērsa tai īpašu uzmanību, visa taiczicjuaņ māksla ir cieši saistīta ar to.
Vēl 300 gadus atpakaļ Nju Duņ sacīja, ka šī zīme pauž ārkārtīgi koncentrētā veidā ļoti daudz . Tā ir ķīniešu kultūras īsts dārgums. Autors 30 gadus ilgi nodarbojās ar taiczicjuaņ, domāja par Diženas robežas zīmi un katru reizi pārliecinājās, ka tās izziņas process var ilgt bezgalīgi. Zemāk tiek dotas dažas no viņa pārdomām, kas skar tikai deviņas Diženas robežas zīmes īpatnības.

Iekšēja vienotība

Vienota un objektīva pasaules uztvere -- tā ir viena no ķīniešu tradicionālās filozofijas galvenajām īpašībām. Diženas robežas zīme ir tam apstiprinājums -- tā pauž viengabalainu pasaules modeli. Ta dod iespēju uztvert pasauli nesadalītā vienotībā, apvieno visas parādības un tai pašā laikā ļauj redzēt katras parādības vietu kopējā sistēmā. To var izmantot gan visas pasaules likumu analīzei, gan atsevišķu priekšmetu un parādību attīstības likumu studēšanai. Taiczicjuaņ vingrošana mantoja tradicionālās Ķīnas filozofijas galveno īpašību -- vienotību vienā, tādēļ šis cīņas mākslas skolotāji vienmēr runāja par to, ka ķermenis -- tā ir viena ģimene, ka jaudīga mēdz būt tikai tā kustība, kurā piedalās viss ķermenis. Viņi mācīja, ka ja nav kustības jostasvietā, tad neizdosies kustība ar rokām, ja nav iekšējās kustības, tad nebūs arī ārējā. Skolotājs Čeņ Czjaokuj bieži atkārtoja, ka nepareizas kustības cēlonis taiczicjuaņ ir nevis kļūda( kustībā ar roku vai kāju), bet gan visa ķermeņa nepareiza kustība. Pareiza kustība taiczicjuaņ it kā vilnis aiziet caur visu ķermeni. Tā aizsākas daņtjaņa,punkta rajona, ceļas augšup krūšu daļā, pāriet uz muguru, pleciem, rokām un, visbeidzot, sasniedz plaukstas. Visa ķermeņa Spēks vienmēr koncentrējas vienā punktā. Tā ne tikai priekšrocība, bet tajā ir ietverta arī liela taiczicjuaņ sarežģītība. Lai pilnībā pārvaldītu savu ķermeni, ir nepieciešams daudz pūļu.

Riņķa formula

Diženas robežas zīme ir nevis plakans riņķis, bet gan apjomīgs balons. Taiczicjuaņ tāpat visam jābūt noapaļotam, bez iedobēm un izciļņiem. Ci enerģijai iekšpusē ir jābango, bet no ārpuses --jaizveido sfēru, elastīgu balonu. Praktiski visi taiczicjuaņ paņēmieni ir šīs elastības īpašības izpausme. Taiczicjuaņ nodarbību mērķis ir cilvēka ķermeņa pārvēršana par tādu balonu. Protams, ķermenis nevar kļūt par balonu, bet līdzināties var. Nodarbību gaitā vajag iemācīties ar prasmi pārvaldīt "tukšibas un "pieepildītības"stāvokļus, iemācīties kontrolēt savēju smagumcentru. Var sagraut visspēcīgāko un biezāko dzelzsbetona sienu, bet nevar apgāzt balonu. Tāpat ir praktiski neiespējami apgāzt taiczicjuaņ meistaru, tāpēc ka viņš pilnībā pārvalda mākslu stabilizēt savu smagumcentru.

Iņ un jan simetrija

Diženas robežas zīmes trešā īpatnība ir divu simbolu: iņ un jan, simetrisks izkārtojums . Tie stāv pretī viens otram un līdzsvaro viens otru (zīm. 2).

"Pārmaiņu grāmata" ir izveidota uz duālu jēdzienu sasaistes: katrs priekšmets vai parādība var būt aprakstīti ar pretēju apzīmētāju palīdzību. Piemēram: debesis- zeme, augsts -- zems, kustība - miers, tumšs -- gaišs, ciets -- mīksts, labais -- ļaunaisi, dabisks -- mākslīgs . Šo pāru abas puses nepastāv viena bez otras un nav atdalami viena no otras, tas ir savstarpēji saistītas . Dialektiskā pretstatu vienotība ļoti pārskatāmi ir atspoguļota Diženas robežas zīmē. Dzīve -- tā ir pretstatu mijiedarbība. Nav kustības bez miera un otrādi. Dao -- tas ir viens iņ un viens jan. Viss dzimst no iņ un jan mijiedarbības. Simetrija un harmonija -- tas ir viens no pasaules pamatlikumiem un viens no taiczicjuaņ pamatprincipiem. Taiczicjuaņ māksla ciets un mīksts nolīdzsvaro viens otru, tukšums un pilnība viens otru nomaina, ātras kustības seko aiz lēnam . Harmonijai jāvalda gan ķermenī, gan apziņā.

Savstarpēja iņ un jan rašanāš

Diženas robežas zīmes ceturtā īpatnība ir iņ iekļūšana jan un jan iekļūšana iņ. Melnajā riņķa pusē ir balts punkts, baltajā pusē ir melns punkts.
Šīs savstarpējās iņ un jan attiecības ir ļoti spilgti atspoguļota " Pārmaiņu grāmatā". Visas "laimīgās" trigrammas noteikti ietver sevī iņ un jan īpašības.Iņ un jan mijiedarbības princips radis atspulgu Ķīnas kultūrā, piemēram, estētikā no izseniem laikiem mācīja, ka jan cietībai ir jālīdzsvarojas ar iņ mīkstumu , ka tiem ir jāiekļūst vienam otrā un jārada vienam otru. Kādā veidā iņ un jan savstarpējās attiecības atspoguļojas taiczicjuaņ? Taiczicjuaņ "atvēršanā" vienmēr ir klātesoša "aizvēršana" ,bet "aizvēršanā" -- "atvēršana". Piemēram, kustībā "balta dzērve izpleš spārnus"rokas izpilda "atvēršanas" kustību, bet plaukstas -- "aizvēršanas" kustību, kājas izpilda "atvēršanas" kustību, bet cirkšņi "aizveras", ceļi "atveras", bet pēdas "aizveras". Tas pārskatāmi demonstrē principu: "Vienmēr ir tas, kas atveras, un ir tas, kas aizveras". "Atvēršana" -- tas ir jan, "aizvēršana" tas ir iņ.

Iņ un jan palielināšanās un samazināšanās

Diženas robežas zīmes piektā īpatnība ir savstarpēja iņ un jan izspiešana : pakāpeniska iņ apjoma palielināšanās noved pie jan apjoma pakāpeniskas samazināšanās un otrādi. Tādēļ, lai pārvaldītu taiczicjuaņ, vajag ļoti labi iztēloties sev pārejas likumsakarības no iņ stāvokļa uz jan stāvoklī un atpakaļ. Īpaši uzskatāmi šo iemaņu nepieciešamība izpaužas pāra vingrinājumos. Ir jāmāk "izspļaut un aprīt", "saistīt" un uzbrukt, "pacelt" un "nolaist". Pamācībās pa pāra taiczicjuaņ vingrinājumiem teikts: „Ja pa kreisi ir smagums, tad šeit vajag radīt tukšumu un aiziet pa labi; ja smagums ir pa labi, tad tukšumu vajag radīt pa labi, bet aiziet pa kreisi". Tajā izpaužas iņ un jan palielināšanas un samazināšanas likums . Tur, kur pretinieks rada vairāk jan, viņam vajag pretstatīt vairāk iņ, bet tur, kur pretiniekam vairāk iņ, turp vajag nosūtīt jan.Tiek teikts: „Sastapi no augšas -- aizej lejā, satiki apakšā -- aizej augšā", „satiki pa kreisi -- aizej pa labi, satiki pa labi -- aizej pa kreisi". Ja roka nolaižas lejā, tad kājā ir jāizveidojas „tukšumam", ja kāda ķermeņa daļa nolaižas, tad citai ķermeņa daļai ir jāceļas. Tas ļoti pārskatāmi redzams tādās kustībās, kā „zelta gaiļa stāja uz vienas kājas", „dimants sasit piestu".

Iņ un jan kustība pa spirāli

Diženas robežas zīmes sestā īpatnība ir S-veida iņ un jan simbolu konfigurācija . Tas nozīmē iņ un jan spirālveidīgu kustību .
Taiczicjuaņ, īpaši Čeņ stilā, visas kustības tiek izpildītas pa spirāli. Pāreja no „tukšuma" pie „piepildīta", no ātras kustības pie lēnas notiek pa spirāli. Skolotājs Čeņ Čžao Kui mācīja, ka „atvēršana un aizvēršana" tāpat notiek nevis taisnā līnijā , bet gan pa spirāli.

Pretdarbība

Vēl Lao Czi teica, ka pretstati virza Dao. Ja gribi novājināt, nostiprini, ja gribi aizvert, atver, ja gribi pagrimumu, panāc uzplaukumu, ja gribi atņemt, tad sākumā dod. Šī ideja ir atspoguļota arī "Pārmaiņu grāmatā": kad lieta sasniedz savas attīstības robežu, tā pārvēršas savā pretstatā. Tā ir viena no tradicionālas ķīniešu filozofijas pamatidejām,it īpaši daoisma .
Tā atspaoguļojas daudzās kultūras sfērās, piemēram kaligrāfijā: ja gribi vilkt līniju augšup, tad sākumā otu nospied lejup, ja līniju gribi vilkt pa labi, tad sāc to vilkt no kreisās puses.
Darbības princips sakot no pretēja ir galvenaiss ari taiczicjuaņ. Ja gribi aiziet pa kreisi, tad sākumā izdari soli pa labi, ja gribi iztaisnot roku, tad sākumā saliec to, ja gribi uzbrukt, tad sākumā atkāpies.
Šī principa loma īpaši pieaug pāra vingrinājumos. Čeņ stila skolotāji uzskatāmībai, skaidrojot šī principa darbību, izmantoja līdzības ar bumbu un šūpolēm. Lai bumba augstu palektos, to ar spēku jāsviež lejā, lai šūpoles šūpotos pa labi, tās sākumā vajag pienācīgi iešūpot pa kreisi.Visās Čeņ stila kustībās ir ielikta ideja darbība no pretējā: kad pretinieks uzbrūk, ir jāatkāpjas, kad viņš atkāpjas, ir jāuzbrūk, kad viņš uzbrūk pa labi, ir jāaiziet pa kreisi.

Centrbēdzes un centrtieču spēku darbības vienotība

Diženas robežas zīmes astotā īpatnība ir centrtieces un centrbzes spēku mijiedarbības attēlošana -- „zivju galvas" iņ un jan ir vērstas uz riņķa centru, bet to astes no centra. Uz šo spēku mijiedarbības rēķina arī notiek griešanās. Attiecībā uz taiczicjuaņ, šo spēku mijiedarbība ir viens no tā noslēpumiem. Čeņ stilā uz centrbēdzes un centrtieces spēku mijiedarbības ir izveidoti elpošanas un "ekšējās Ci virzišanas principi". Aplūkosim elpošanu. Izelpas laikā plaušas samazinās -- izveidojas centrbēdzes spēks. „Iekšēja Ci" nolaižas uz „daņ tjaņja"punktu, vēders uzpūšas -- rodas centrtieces spēka darbība. Ieelpas spēki it kā apmainās vietām. Ja runājam par ekstremitātēm un rumpi, tad šī mijiedarbība tāpat realizēsies ļoti pārskatāmi. „Grūdiena ar delnām"rokas iztaisnojas un aizvirzas prom no ķermeņa, šo darbību var nosaukt par centrbēdzi, bet vienlaikus celis saliecas, vēders ieraujas,un ir jāieelpo, ieraujas ānus -- tās visas ir centrtieces darbība. Šis piemērs pārskatāmi demonstrē mijiedarbību un divu spēku kopsakarību: ja augša attālinās no centra, tad apakša tuvojas centram. Šo kustību nomainīs kustība ar citu centrbēdzes un centrtieces spēku attiecību. Tāda attiecība ir obligāta, tas pārkāpums noved pie kļūdām.

Iņ un jan simbolu savienojums.

Diženas robežas zīmes devītā īpatnība ir harmonisks un ciešs simbolu iņ un jan savienojums. Par tādu iņ un jan mijiedarbību „Pārmaņu grāmatā" ir teikts: „Viss pasaulē rodas no iņ un jan savienojuma . Ja tie nesadarbojas un šķiras, iestājas nāve".Tāpat arī taiczicjuaņ mākslā iņ un jan spēki ir apvienoti un atrodas harmonijā: piemēram, cietība un mīkstums, „atvēršana" un „aizvēršana" , „tukšums" un"piepildīts". Mijiedarbojas sirds un nieres, savienotais ir žeņmaj un dumāi meridiānas.