Šīs emblēmas autors ir profesors Ma Minda, Ma Funtu (Tunbei skolas dibinātājs) jaunākais dēls. Lasīt vairāk
Meistars, kad jūs sākāt pasniegt taiczicjuaņ? Pašlaik padomāšu. ne agrāk, kā septiņdesmit sestaja. Tāpēc ka līdz tam es vēl nepasniedzu. Galvenais man tad bija apmācība pie mana skolotāja. Man likās tad, ka materiālu neizmērojami ir vairāk, nekā iespējams apjēgt. Taiczicjuaņ dziļdziļa mācība. Es vienmēr jutu, kas ir vajadzīgs vēl daudz kam iemācīties. Arī tagad sajūtu sevi ka skolnieku ( smejas). Līdz šim paaugstinu savējo līmeni, augšanai.
Diženas robežas zīme pārskatāmi pauž daudz idejas no "Pārmaiņu grāmatas", tādēļ to sauc par "Pārmaiņu karti".Vis biežāk attēlo melnbalta apļa veidā, kuru sadala uz pusēm viļņaina līnija. Šis attēls atgādina zivis, kas kož viena otrai astē. Pēc pirmā acu uzmetiena Diženas robežas zīme ir ļoti vienkārša, bet patiesībā tajā ir ielikta milzīga jēga. Tikai dažas līnijas un figūras, tikai divas krāsas, bet tajās ir atspoguļoti visi pasaules likumi.
Ma Huns ir viens no slavenajiem Čeņ stila meistariem. Dzīvo pilsētā Šiczjačžuanā netālu no Pekinas, bet bieži vada kursus kādās ārzemēs. Mums neizdevās viņu sastapt mājās. Tālāk izklāstītais viņa teksts žurnāla "Tautas atbrīvošanās armija" redakcijā no 1999.gada 15.maija desmit mācību grupu noslēguma sapulcē Pekinā tika pasniegts bagātīgā valodā, kur daudzi vārdi nav atrodami vārdnīcās, tādēļ tulkojumā iespējamas dažas neprecizitātes.
Jūsu priekšā pirmklasīgi taiczicjuaņ meistari, ušu kaujas mākslu sacīkšu čempioni.
Ar šādu priekšlikumu uzstāsies Ķīnas Strādnieku un zemnieku demokrātiskās partijas pārstāvji ("Nungundan")
Ķīnas tradicionālais kalendāris sastāv no 24 sezonām
Minakši saka, ka ar kalari nodarbojas kopš bērnības, tādēļ viņai ir tik daudz spēka un izturības
Tā ir Čžan Hesjan, kurai ir jau 94 gadi. Visā apkaimē nevar atrast nevienu, kurš viņu nepazītu: "Viņa visu laiku dzīvo šajā ciematā, katru dienu trenē kung-fu, un visi ciemata iedzīvotāji ir ar viņu pazīstami".
Latvijas ušu asociācijas "TUNBEI" dibinātajs, Ķīnas filoloģijas zinātņu kandidāts Len Sjuguan
